74 fakti par elpošanu un elpošanas sistēmu

Elpošana

21 dienas izaicinājums paradumu maiņai Piesakies bezmaksas izaicinājumam

Nov 01

Cilvēka ķermenis ir patiesi fascinējoša struktūra, kas spēj īstenot prātam neaptveramus fiziskos veikumus, bet, lai to izdarītu, tam ir nepieciešama gaisa apmaiņa, kuras rezultātā tas saņem skābekli, bet izvada ogļskābo gāzi. Šis process ir tik vitāls ķermenim, ka bez tā cilvēka organisms nemaz nevarētu pastāvēt, taču tajā pašā laikā tas ir tik plūstošs un nemanāms, ka cilvēki mēdz tam nepievērst pienācīgu uzmanību. Tomēr šī smalkā gaisa apmaiņas sistēma slēpj patiesi interesantas un dažkārt pat pārsteidzošas īpašības.

Elpošanas sistēma ir tīkls, kas sastāv no dažādām “caurulītēm”, maisiņiem un muskuļiem, kas iegūst skābekli no gaisa un transportē to uz ķermeņa asinsrites sistēmu. Asinis piegādā skābekli visām ķermenī esošajām šūnām, kas vēlāk to izmanto enerģijas radīšanai. Pēc šī procesa radusies ogļskābā gāze tiek transportēta pretējā virzienā – no šūnām uz elpceļiem, pa kuriem tā tiek izvadīta no organisma ar izelpas palīdzību.

Izdzīvošanas nolūkos mēs visi esam atkarīgi no šī procesa, jo katram mūsu ķermeņa orgānam ir nepieciešams skābeklis, lai tie turpinātu funkcionēšanu. Piemēram, smadzeņu šūnas tiek bojātas vien dažu minūšu laikā pēc tam, kad radies skābekļa bads (ar izņēmumu, kas rodas speciālos apstākļos pie zemas ķermeņa temperatūras), kas vēlāk rezultējas visa ķermeņa bojāejā.

Bet elpošanas process nav tikai gaisa apmaiņa, tas sevī slēpj daudz interesantus faktus, tādēļ aplūkosim dažus no tiem.

Elpošana tiek iedalīta vairākos līmeņos:

  1. Ieelpa/izelpa – skābekļa ieelpa un ogļskābās gāzes izelpa.
  2. Ārējā gaisa apmaiņas sistēma – gāzu apmaiņa starp plaušām un asinsrites sistēmu. Skābeklis no plaušām nonāk asinsrites sistēmā, kamēr ogļskābā gāze dodas pretējā virzienā.
  3. Iekšējā gaisa apmaiņas sistēma – gāzu apmaiņa starp asinsriti un audu šūnām. Process, kad skābeklis no asinsrites nonāk audos, bet ogļskābā gāze – pretējā virzienā.
  4. Skābekļa apmaiņa šūnā – ķīmiska reakcija šūnā, kas notiek starp skābekli un ogļskābo gāzi.
Elpceļi

1) Gaiss nokļūst ķermenī caur degunu un muti, un tad tas nonāk līdz trahejai jeb elpvadam. Tā vienā galā ir balsene – neliels paplašinājums, kas nodrošina ne tikai gaisa apmaiņu, bet arī atbild par skaņu radīšanu.

2) Trahejai virzoties lejup, tā sadalās divos bronhu atzaros, katram iestiepjoties savā plaušā. Katrs no bronhu zariem sadalās mazākos un mazākos, veidojot bronhiālo sazarojumu jeb koku. Bronhiolas vēl zarojas 3 – 4 reizes un, sasniedzot diametru 0,04 mm, no sieniņas izzūd gludā muskulatūra un izveidojas alveolārās ejas.

3) Ja varētu iztaisnot un savienot visas ejas, kas veido elpceļus plaušās, tad to kopējais garums sasniegtu 50 km.

4) Bronhiolām sazarojoties, tās kļūst par alveolām – vietu, kur notiek gāzu apmaiņa starp plaušām un asinīm. Pieaugušam cilvēkam alveolu skaits variē no 200 līdz 600 miljoniem, atkarībā no auguma.

Alveolas

5) Tā kā alveolas sastāv no tik daudz maziem gaisa “maisiņiem”, tās ir spējīgas “peldēt”.

6) Plaušu alveolu kopējais virsmas laukums ir apmēram tikpat liels kā tenisa laukums (aptuveni 80% no tā) un 80 reizes lielāks kā pieauguša cilvēka ādas izklājums.

7) Alveolu epitēlijs izdala īpašu lipoproteīnu – surfaktantu, kurš veido uz alveolu virsmas nešķīstošu plēvīti un samazina alveolu virsmas spriegumu. Tas kavē alveolu saplakšanu.

8) Ūdens molekulas, kas atrodas alveolu sieniņu iekšpusē, pievelkoties viena otrai, rada virsmas spriegumu. Kad alveolas kļūst mazākas, veicot izelpu, virsmas spriegums palielinās. Tas nodrošina somiņu nesaplakšanu un neizstiepšanos.

9) Alveolu iekšējās sieniņas veido virsmaktīvās vielas, kas mazina  ūdens virsmas spriegumu, tādējādi pasargājot alveolu.

Kapilāri un asinis

10) Alveolu ārējā virsma ir pārklāta ar kapilāriem. Kapilāru sieniņas ir tik vien kā vienas šūnas slāņa biezumā.

11) Tāpat kā kapilāru, tā arī alveolu sieniņas ir vienas šūnas slāņa biezumā. Tas nodrošina ātru gāzu apmaiņu starp alveolām un kapilāriem.

12) Sarkanie asinsķermenīši sastāv no 250 miljoniem hemoglobīna molekulām, kas transportē skābekli pa asinīm. Katra hemoglobīna molekula spēj piesaistīt 4 skābekļa molekulas.

13) Katrā mikrolitrā (kubikmililitrs) asiņu ir 4 – 6 miljonu sarkano asinsķermenīšu.

14) Plaušas pilda arī citas funkcijas, ne tikai tās, kas ir cieši saistītas ar elpošanu. Viena no tām ir darboties kā asins rezervuārs kreisajam sirds kambarim, no kura tiek nodrošināta asins “pumpēšana” visam ķermenim.

Plaušas

15) Plaušas ir vienīgais orgāns, kas peld ūdenī, jo 90% no plaušām aizņem parasts gaiss un tikai 10% ir audi.

16) Pat maksimāli daudz izelpojot no plaušām, tajās tomēr paliek ap 1000 – 1200 mililitru gaisa.

17) Diennakts laikā plaušām cauri izplūst ap 10 000 litru asiņu (7 litri minūtē) un ap 9 000 litru gaisa (vidēji 6,2 litri minūtē).

18) Labā plauša ir lielāka par kreiso un sastāv no trīs daivām – augšējās, vidējās un apakšējās. Kreisajai plaušai ir tikai 2 daivas – augšējā un apakšējā.

19) Sirds ir izvietota starp abām plaušām, vairāk uz kreiso pusi, tādēļ kreisā plauša ir nedaudz mazāka.

20) Plaušu pārsedz pleira – ļoti plāna aizsargplēvīte.

21) Miera stāvoklī cilvēks vienā minūtē vidēji veic 12 – 18 izelpas/ieelpas, jeb no 17 000 līdz 26 000 reizes 24h laikā.

22) Pieaugušam cilvēkam kopējais plaušu tilpums ir starp 4 līdz 6 litriem gaisa. Parasti vīriešiem šis tilpums ir lielāks nekā sievietēm.

23) Bērniem plaušu tilpums vidēji ir ap 4.5 litriem.

24) Miera stāvoklī cilvēks ieelpo un izelpo aptuveni 500ml gaisa vienas elpas cikla laikā. Pie paaugstinātas slodzes šis skaitlis pieaug.

25) Aptuveni 30% no veiktās ieelpas gaisa nekad nenonāk līdz alveolām, tas paliek elpceļos. To sauc par “mirušo gaisu” (dead air), tāpēc ka tas netiek pārveidots par ogļskābo gāzi, kā tas notiek ar to gaisu, kas nonācis alveolās.

26) Izelpotais gaiss satur ūdens tvaiku, kas radies mūsu ķermeņos. No izelpas vien, katru dienu cilvēks zaudē aptuveni 0.5 litru ūdens.

Ieelpa un izelpa

27) Diafragma ir kupolveidīgs muskulis zem plaušām.

28) Diafragma ir galvenais elpošanas muskulis, kas kopā ar starpribu muskuļiem nodrošina plaušu ventilāciju.

29) Diafragma ir vērsta augšup (atbalstot plaušas), kad tā tiek atslābināta, bet tā kļūst plakana pie kontrakcijām.

30) Ieelpotais gaiss nav tas, kas atver plaušas. To dara diafragma, “sadarbojoties” ar starpribu muskuļiem – kontrakciju laikā (ieelpojot), diafragma saplacinās un atbrīvo vietu plaušām, tādā veidā tās atveras un tajās var ieplūst ieelpotais gaiss.

31) Gaisa spiediens plaušās ir zemāks nekā gaisa spiediens ārpus ķermeņa. Šī iemesla dēļ, tas spēj brīvi ieplūst cilvēka ķermenī caur degunu vai muti.

32) Izelpas laikā diafragma un starpribu muskuļi atslābinās, tādējādi samazinot vietu plaušām, kā rezultātā viss liekais tiek izstumts laukā (ogļskābā gāze).

33) Krūšu kurvja cilāšanās nenotiek tāpēc, ka plaušas piepildās ar gaisu un pēc tam iztukšojas. Tās cilājas, pateicoties diafragmas darbībai.

34) Pateicoties mūsu smadzeņu unikālajai darbībai, tās nepārtraukti sūta signālus par elpošanas nepieciešamību, tādējādi mums nav speciāli jādomā par tās veikšanu.

35) Augsts ogļskābās gāzes līmenis organismā ir svarīgāks signāls ieelpas nepieciešamībai, nekā zems skābekļa līmenis organismā.

Elpceļu aizsardzība

36) Traheja jeb elpvads tiek noslēgts brīdī, kad tiek norīts ēdiens vai dzēriens. Tas pasargā no aizrīšanās riska.

37) Gļotāda ar tās gļotām ir vitāli nepieciešama cilvēka elpceļos, jo tā ne tikai aiztur dažādus ieelpotos netīrumus un baktērijas, bet arī mitrina pašus elpceļus.

38) Šūnas, kas izklāj traheju, tiek dēvētas par skropstiņepitēliju, jo to izskats mikroskopā tik tiešām atgādina skropstas. Ar to palīdzību laukā tiek izvadīti traucējošie svešķermeņi.

39) Smēķēšana bojā skropstiņepitēliju, tādējādi palielinot gļotu (mukocītu) apjomu un bloķējot brīva gaisa plūsma elpceļos.

Šķaudīšana

40) Šķaudīšana jeb sternutācija ir process, kad organisms atbrīvojas no potenciāli kaitnieciskiem svešķermeņiem deguna ejās.

41) 20.gs vidū tika aprēķināts, ka ātrums ar kādu tiek atbrīvotas deguna ejas no svešķermeņa (šķaudīšana) var sasniegt pat līdz 50km/h. Šobrīd gan zinātnieki uzskata, ka šis skaitlis tomēr varētu būt pārvērtēts.

42) Ir cilvēki, kuri nešķauda tikai deguna kairinājuma dēļ, bet gan arī pēkšņa un spilgta apgaismojuma apstākļos. Tas tiek dēvēts par gaismas šķavu refleksu.

43) Aptuveni 20 līdz 30% respondentu ir piedzīvojuši gaismas ierosinātu šķaudīšanu.

44) Vēl joprojām nav zināms konkrēts iemesls, kāpēc notiek gaismas izraisīta šķaudīšana.

Elpošana datos

45) Ieelpotā gaisa aptuvenais sastāvs: 78% slāpeklis, 21% skābeklis, 0.04% ogļskābā gāze un 1% citas gāzes.

46) Izelpotā gaisa aptuvenais sastāvs: 78% slāpeklis, 16% skābeklis, 4% ogļskābā gāze, kā arī citas gāzes un ūdens tvaiki.

47) Ir novērots, ka sievietes elpo nedaudz ātrākā ritmā nekā vīrieši.

48) 2015. gadā zinātnieki nāca klajā ar paziņojumu, ka sieviešu elpceļu muskuļiem nepieciešams vairāk skābekļa, nekā vīriešiem.

49) Platons apgalvoja, ka mazulim piedzimstot, tas sākumā veic izelpu, toties Aristotelis uzskatīja, ka mazulim piedzimstot, tas pirmo veic ieelpu.

50) Aleix Segura Vendrell, spāņu brīvā stila ūdenslīdējs (bez maskas), zem ūdens aizturēja elpu 24 minūtes un 3 sekundes, tādējādi iekļūstot Pasaules Ginesa rekordu grāmatā.

51) Zem ūdens elpu ir iespējams aizturēt ilgāk nekā uz sauszemes.

Elpošana un dzīvesveids

52) Laika posmā no 1930. līdz 1950. gadam astma tika ārstēta kā psiholoģiska saslimšana. Speciālisti uzskatīja, ka bērniem astmas lēkmes rodas no apslāpēta sauciena pēc mātes (nepietiekama uzmanība). Šobrīd ir pierādīts, ka astma ir fizioloģiska saslimšana.

53) Lai palielinātu plaušu kapacitāti, ir nepieciešams būt fiziski aktīvam un smēķēšana nedrīkst būt ikdienas ieradums.

54) Ar speciāliem elpošanas vingrinājumiem ir iespējams pārvarēt trauksmes sajūtu, tādēļ ir vērtīgi šos principus apgūt un dzīvot harmoniskā sajūtā.

55) Kā viens no efektīviem veidiem miega kvalitātes uzlabošanā ir elpošana, bet zinātnieki uzsver, ka, jo regulārāka tā ir, jo efektīvāks būs rezultāts.

56) Pranajama joga bija pirmā doktrīna, kuras pamatā ir elpošanas kontrole. Tā noteica, ka, pie noteiktas elpošanas sistēmas ievērošanas, ir iespējams pagarināt mūža ilgumu un uzlabot dzīves kvalitāti.

57) Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados vācu psihiatrs Johanes Hainrihs Šulcs izstrādāja “autogēno treniņu” kā vienu no relaksācijas metodēm. Pēc to sistemātiskiem treniņiem zināmā mērā kļūst iespējams regulēt organisma veģetatīvās norises, palielināt savaldīšanās un garīgās koncentrēšanās spējas, atbrīvoties no lieka psihiska sasprindzinājuma. Cilvēkam attīstās un nostiprinās pašregulācijas mehānismi, spēja kontrolēt savas motoriskās, veģetatīvās un psihiskās reakcijas. Visa pamatā ir lēna un kontrolēta elpošana.

58) Paātrināta elpošana bieži tiek novērota stresa situācijās, kas samazina skābekļa apgādes kvalitāti un noved pie vēl lielāka diskomforta un panikas. Tādēļ stresa situācijās, pirmkārt, ir nepieciešams veikt dziļas un kontrolētas ieelpas/izelpas.

59) Dziļa elpošana paaugstina skābekļa līmeni ķermenī un tas palīdz sadedzināt uzkrājušās tauku šūnas.

60) Dziļa elpošana uzlabo asins cirkulāciju un tonizē vēdera muskulatūru.

61) Aptuveni 70% no visiem ķermeņa toksīniem tiek izdalīti dziļas elpošanas laikā. Seklas elpošanas rezultātā šie toksīni uzkrājas un laika gaitā tas var “novest” līdz dažādu slimību attīstībai.

62) Skull breathing ir pranajamas jogas tehnika, ar kuras palīdzību tiek izelpoti pēc iespējas vairāk toksīni un “atbrīvots” prāts no neskaidrības.

63) Elpošana ar vēderu ir viena no tehnikām, kuru būtu jāievēro visas dienas garumā, nevis kādu konkrētu laika posmu. Ar tās palīdzību ir iespējams uzlabot izturību, pacelt enerģijas līmeni, kā arī tikt galā ar satraukumu (panikas lēkmēm).

64) Elpošana caur muti ir vēl viens lielisks treniņš diafragmas darbības uzlabošanai, kā arī tā palīdz cīnīties ar lieko tauku slāni. Tomēr jāņem vērā, ka tas nav tas pats, kas nekontrolēta elpošana caur muti, par kuru tik bieži rodas bažas. Tā ir speciāla tehnika, kas aizņem aptuveni 10 minūtes laika un ir ieteicams to atkārtot 3 reizes dienā.

65) 365 elpošanas tehnika, kas palīdz atbrīvoties no uzkrātā stresa. Tā sevī ietver elpošanas treniņus vismaz trīs reizes dienā, kad jāveic 6 ieelpas/izelpas minūtē (ieelpa 5 sekundes un izelpa arī 5 sekundes) 5 minūtes no vietas.  Šādi to jāatkārto visas 365 dienas gadā.

66) Aukstākā gaisa temperatūrā ir vieglāk elpot, jo gaiss nav tik smags kā karstais gaiss, tādējādi to ir vieglāk ieelpot.

67) Pēc speciālistu ieteikumiem, gaisa mitruma līmenim telpā būtu jābūt robežās starp 35 līdz 50%, lai uzturētu veselībai labvēlīgu vidi.

68) Jo vairāk tiek elpots caur muti, jo lielāka iespēja iedzīvoties mutes dobuma veselības problēmās.

69) Jo vairāk tiek elpots caur krūtīm, jo sliktāka būs gremošanas sistēmas darbība un organisma attīrīšanās funkcijas.

70) Jo ātrāk tiek elpots, jo lielāks disbalanss veģetatīvajā nervu sistēmā.

71) Ja cilvēks regulāri elpo tikai ar krūtīm, izveidojas dažādi muskuļu sablīvējumi, kakla saspringums un pasliktinās mugurkaula un plecu izvietojums.

72) Optimālais elpošanas ātrums ir 6 līdz 8 elpas minūtē, fokusējoties vairāk uz lēnu izelpu, nevis ieelpu. Jāņem vērā, ka šādi trenējoties visefektīgākais rezultāts būs tad, ja elpošana notiks caur degunu. Tādā veidā ir iespēja uzlabot organisma toleranci pret oglekļa dioksīdu un uzlabot gaisa plūsmu caur nāsīm.

73) Elpojot caur degunu, darbinot diafragmu un kontrolējot elpošanas ātrumu, ir iespējams gūt vērienīgus veselības uzlabojumus, enerģiju un vitalitāti.

74) Pilsētvides gaiss ir piesārņots ar neskaitāmām ķimikālijām un, diemžēl, iekštelpās tas ir vēl sliktāks, jo papildus izdalās dažādi putekļi no paklājiem, mēbelēm, dažādām krāsotām virsmām un tīrāmajiem līdzekļiem. Ja vien dzīvoklī nav kāda efektīva gaisa filtrēšanas sistēma, ir ieteicams logus turēt vaļā, lai notiktu gaisa cirkulācija.

Ja radās interese apgūt pareizas elpošanas tehnikas un uzlabot savas dzīves kvalitāti, tad iesakām apmeklēt Darbs ar elpu apmācības!

Lasīt par kursu

​Kā elpot efektīvāk un... kāpēc tas vispār vajadzīgs?


Labsajūtas un fizisko spēju uzlabošana profesionāļiem, entuziastiem un pat tiem, kas ar sportu ir uz "Jūs". Izproti elpošanas nozīmi un iemācies sniegumu veicinošas elpošanas tehnikas.



About the Author

>