Cik svarīgi ir elpot caur degunu?

Elpošana

21 dienas izaicinājums paradumu maiņai Piesakies bezmaksas izaicinājumam

Dec 17

Elpošana ir viens no svarīgākajiem organisma nepārtrauktiem procesiem. Tā norise nodrošina patstāvīgu skābekļa iekļūšanu ķermeņa audos, lai tas sekmētu oksidēšanās reakcijas. Viena no pamatdarbībām ir vielmaiņas procesos uzkrātās ogļskābās gāzes izvadīšana no organisma. Kā arī daļēja spēja atbrīvot organismu no uzkrātā ūdens.

Elpošanas process sevī ietver sarežģītus procesus, un viens no tiem ir gāzu maiņa starp plaušās iesūkto gaisu un asinīm jeb gāzu transports ar asinīm. Un gāzu maiņa starp asinīm un audiem, kā arī audu elpošana. Ieelpas laikā krūškurvim paplašinoties un pašiem muskuļiem saraujoties, plaušās ieplūst svaigais gaiss. Un nav pārsteigums, ka elpošanas sistēma ir saistīta un savienota ar visiem orgāniem. Līdz ar to, no šī procesa ir atkarīga visa organisma sistēmas darbības efektivitāte. Bet vai mēs elpojam ”pareizi”?

Elpas ceļš

Mūsu ieelpotais gaiss vispirms tiek apstrādāts caur degunu. Degunu varētu nosaukt par sava veida filtru, un tā iekšējās sieniņas ir klātas ar sīkiem matiņiem. To galvenās funkcijas ir gaisa mitrināšana, ieelpotā gaisa sasildīšana vai atdzesēšana (atkarībā no temperatūras). Nosauksim to par gaisa sagatavošanu plaušām. Tās laikā tiek pārtvertas nevēlamās baktērijas un mikrobi, putekļi un citas sīkas daļiņas. Pēc tam gaiss, kas ticis attīrīts un sasildīts pa hoānām, nonāk rīklē – barības un elpošanas ceļu krustošanās vietā. No rīkles gaiss plūst cauri balsenei, un pa elpvadu sasniedz bronhus, vēlāk nonākot plaušu alveolās. Pēc tam gaiss nonāk plaušās, kur skābeklis tiek iesūknēts asinsritē, un kopā ar asinīm tas cirkulē pa visu ķermeni. Veicot izelpu no šūnām tiek izvadīts oglekļa dioksīds. Noslēdzot šo posmu ir veikta pilnvērtīga gaisa apmaiņa organismā.

Bezmiegs

Pēc ekspertu domām, lielākā daļa cilvēku elpo tikai ar 10 – 20 procentiem no savas pilnās jaudas. Ierobežota elpošana ievērojami samazina elpošanas funkcijas kā rezultātā arī samazinās enerģijas līmeni organismā. Uzņemtais skābeklis ir mūsu galvenais dzīvības avots. Izelpošana ir galvenais veids, kā izvadīt toksīnus no mūsu ķermeņa. Ir pierādīts, ka nepareiza elpošana var izraisīt dažādas veselības problēmas. Tajā skaitā paaugstinātu asinsspiedienu un bezmiegu. Nepareiza elpošana var par veicināt atsevišķas vēža formas attīstību. 1931. gadā Otto Varburgs saņēma Nobela prēmiju par savu atklājumu, ka skābekļa badā esošās šūnas var veidoties un kļūt par vēzi. Un šim vajadzētu būt pietiekami spēcīgām pierādījumam, lai piekoptu pareizu elpošanu.

Deguna elpošanas priekšrocības

Elpošana tieši caur degunu palīdz mums veikt pilnīgāku un dziļāku elpu. Šis process stimulē plaušu apakšējo daļu izdalīt lielāku skābekļa daudzumu pa visu ķermeni. Arī apakšējā plauša ir bagāta ar parasimpātiskajiem nervu receptoriem. Un tie savā ziņā saistīti ar ķermeņa un prāta nomierināšanu. Ja elpošanas laikā notiek pareiza skābekļa-oglekļa dioksīda apmaiņa, asinis spēs uzturēt līdzsvarotu pH līmeni organismā. Ja oglekļa dioksīds tiek zaudēts pārāk ātri, piemēram, elpojot caur muti, samazinās skābekļa absorbcija, kas var izraisīt reiboņus. Gaiss, kas tiek ieelpots caur degunu un tā gļotādu spēj stimulēt arī refleksa nervus. Pareiza elpošana caur degunu palīdz mums nomierināt ķermeni, tā rezultātā tiek samazināts stresa līmenis un pati hipertensija.

Elpošana caur degunu

Gaiss, ko ieelpo caur degunu, tiek sasildīts un samitrināts, tāpēc tas nekairina jutīgos elpceļus. Caur degunu izelpotais gaiss efektīvi absorbē mitrumu samazinot atūdeņošanos. Deguna elpošana veicina mutes dobuma veselību, neļaujot izplatīties tādām kaitēm kā smaganu izžūšana. Salīdzinājumā ar elpošanu caur muti, kas palielina skābumu tajā, veicinot smaganu slimības. Deguna elpošana palīdz mazināt krākšanu un nodrošina labu nakts miegu. Gāzes slāpekļa oksīds (vai NO) tiek veidots deguna blakusdobumos un deguna elpošanas laikā pārvietojas uz leju plaušās, kur tas optimizē skābekļa pārnesi asinsritē. Deguna elpošana veicina pareizu diafragmas elpošanu un stimulē autonomās nervu sistēmas parasimpātisko atpūtu un atjaunošanos.

Deguna elpošana nodrošina

Elpošana caur degunu veicina taisnu un pareizu zobu attīstību bērniem. Aizvērtā mutei mēlei atrodoties pareizā stāvoklī, palīdz attīstīties žoklim, veicinot sakodienu un atvērumu. Deguna elpošana palīdz izveidot un piekopt pareizu elpošanas ritmu. Elpošana caur muti sašaurina elpceļus un asinsvadus, jo tiek veikts zemāka CO2 līmeņa izvadīšana, kas samazina skābekļa pārnesi no asinīm audos. Degunu nepārtraukti izmanto elpošanai, caur to kļūst vieglāk elpot. Un deguna elpošana veicina mazāku hiperventilāciju, kas būs ieguvums visam ķermenim. Deguna ventilācija tiek izmantota priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem kā invazīvās ventilācijas aizstājējs. Spiediena paaugstināšanās plaušās izelpas laikā padara gaisu blīvāku. Imitējot zemāku spiedienu, kur gaiss ir bagātāks ar skābekli tilpuma vienībā, tas uzlabo perfūziju alveolās. Kā arī elpošana caur deguna dobumu savā ziņā palīdz izvairīties no sliktas elpas.

Ceram, ka pēc šī raksta izlasīšanas, kļuva skaidrāks, kādēļ vajadzētu elpot pareizi un izvairīties no nevēlamām parādībām. Lai uzzinātu vairāk par šo tēmu un apgūtu praktiskus vingrinājumus, iesakām apmeklēt apmācības Darbs ar elpu!

Saņem rūdīšanās jaunumus un aktualitātes savā e-pastā! Pieteikties

Follow

About the Author

Rūdīšanās skola ir veids, kā mēs varam dalīties savā pieredzē un zināšanās ar ikvienu, kas vēlas kļūt par sevis labāku versiju — būt enerģiskāks, pārliecinātāks, stiprāks, veselīgāks, mērķtiecīgāks un produktīvāks. Rūdīšanās skolā mēs apvienojam vairākas mūsu izmēģinātas, pārbaudītas, apgūtas un pierādītas metodes un zināšanas, lai palīdzētu Tev sasniegt savus mērķus.

>