Rūdīšanās skolaElpošanaFakti, ko Tu vēl nezini par elpošanu
Fakti, ko Tu vēl nezini par elpošanu

Elpošana ir viena no visvienkāršākajām un ierastākajām darbībām, ko cilvēka ķermenis veic ikdienā. Ne velti Rūdīšanās skola elpošanas mācībām velta ļoti lielu nozīmi un tā ir pamatā mūsu vairākiem mācību notikumiem. Par elpošanu vairāk vari lasīt mūsu blogā. Elpošana. Lielāko daļu laika mēs par to pat nedomājam. Ieelpojot plaušās gaisu, tiek uzņemts skābeklis, kas bagātinās asinis. Šis svarīgais elements pa asinsvadiem aizceļo uz katru orgānu un šūnu, jo ikvienai organisma šūnai, lai tā spētu pilnvērtīgi funkcionēt, ir nepieciešams skābeklis. Galvenie elpošanas orgānu sistēmas uzdevumi ir gaisa iesūkšana plaušās un izpūšana no tām – ārējā elpošana jeb plaušu ventilācija, gāzu maiņa starp plaušās iesūkto gaisu un asinīm, gāzu transports ar asinīm, gāzu maiņa starp asinīm un audiem, bioloģiskā oksidācija jeb audu elpošana. Patiesībā tas ir pārsteidzošs process, kas mūsu ķermenī notiek katru dienu! Lai arī cik ierasts šis process nebūtu, pieļauju, ka jūs neesat dzirdējuši par dažiem no elpošanas faktiem!

Kurš smejas vairāk – pieaugušie vai bērni? Kāpēc vispār cilvēki žāvājas, šķauda un kāpēc mums ir žagas? Vai mūsu plaušas var peldēt virs ūdens? Kurš bija pirmais cilvēks, kas izpētīja elpošanas sistēmu? Kāda ir saikne starp plaušām un tenisa kortu?

Interesanti fakti par elpošanu

Mēs centīsimies atbildēt uz šiem jautājumiem un pastāstīsim jums dažus dīvainus un interesantus elpošanas faktus.

  • Pieaudzis cilvēks ieelpo vidēji 11 tūkstošus litru gaisa dienā;
  • Miegā cilvēks maina gulēšanas pozu apmēram ik pēc 30 minūtēm, tas tiek darīts, lai sabalansētu elpošanu starp abām nāsīm;
  • Labā plauša ir mazliet lielāka nekā kreisā, jo kreisajā pusē ir sirds;
  • Ķermeņa kreisajā pusē esošo plaušu veido divas daivas, bet labo plaušu – trīs daivas;
  • Ja cilvēka organisms 4-5 minūšu laikā neuzņem skābekli, audu šūnas var tikt neatgriezeniski bojātas un var iestāties nāve;
  • Bērni smejas apmēram 300 reizes dienā. Pieaugušie – apmēram 15 līdz 100 reizes dienā. Smiekli palīdz uzlabot imūnsistēmu;
  • Matiņi deguna dobumā veic ieelpotā gaisa attīrīšanu, savukārt gļotāda gaisu sasilda;
  • Ieelpojot caur degunu, gaiss tiek pakļauts 4 filtrācijas procesiem, ieelpojot caur muti, pirmie trīs gaisa tīrīšanas procesi tiek izlaisti, kā rezultātā rodas biežas saslimšanas;
  • Plaušu elpošanas virsma, jeb alveolu kopējā virsma, ir aptuveni viena tenisa korta lielumā;
  • Ja visus plaušas kapilārus saliktu ar vienu galu pie otra, tad kopējais to garums varētu būt 1600 km;
  • Elpošana caur muti laika gaitā var izraisīt žokļa saraušanos, kā rezultātā mainās sakodiens un rodas šķībi zobi;
  • Plaušas ir vienīgie orgāni cilvēka ķermenī, kas peld ūdenī;
  • 1243. gadā arābu ārsts Ibn Al-Nafis kļuva par pirmo personu, kas izpētīja un aprakstīja elpošanas procesu;
  • Elpojot mēs dienas laikā zaudējam apmēram pus litru ūdens. To mēs varam redzēt kā tvaiku aukstā laikā;
  • Pieaudzis cilvēks miera stāvoklī elpo vidēji 12 -15 reizes minūtē;
  • Patiesībā elpošanai ir ļoti maz sakara ar skābekli. Gaisā ir 21% skābekļa, ķermenim nepieciešami tikai 5%. Pārējais ir oglekļa dioksīds;
  • Bērni un sievietes elpo biežāk, nekā vīrieši;
  • Jo vairāk jūs elpojat (hiperventilācija), jo vairāk izsalcis jūs būsiet;
  • Pasaules rekords ”šķaudīšanas ātrumā” ir 165km/h;
  • Treniņos būtu jāievēro tāda intensitāte, lai treniņa laikā jums pietiktu gaisa, ko varat ieelpot un izelpot caur degunu;
  • 70% atkritumu tiek izvadīti caur plaušām, vienkārši elpojot;
  • Ginesa pasaules rekordu sarakstā iekļautais Čarlzs Osborns (Charles Osborne) no Aiovas žagojies 68 gadus no vietas!

Parunāsim par būtisko

  • Diafragma

Plaušām sarauties un izplesties ļauj to struktūra, jo plaušas veido miljoni alveolu (mikroskopiski gaisa “maisiņi” ar plānām, elastīgām sienām), kur notiek skābekļa un ogļskābās gāzes apmaiņa. Plaušas pašas par sevi nespēj sarauties, šo funkciju nodrošina elpošanas muskulis, kas atdala krūšu un vēdera dobumu. Šo muskuli sauc par diafragmu. Tās atrašanās vieta ir uzreiz zem plaušām. Vizuāli diafragma izskatās kā divi kupoli, kas vērsti uz augšu, krūškurvja virzienā. Ieelpojot diafragma saraujas, tādējādi palielinās krūškurvis un atbrīvojas telpa plaušām. Savukārt izelpas laikā muskulis atslābinās, un kupols kļūst augstākas, krūškurvis samazinās. Lai arī diafragma ir galvenais elpošanas muskulis, elpošanas procesā piedalās arī citi krūškurvja muskuļi.

  • Žāvas

Cilvēks žāvājas tāpēc, ka sāk retāk elpot un organismā parādās skābekļa trūkums. Uz skābekļa trūkumu visātrāk reaģē smadzenes, līdz ar to smadzenēs esošajam elpošanas centram tiek nosūtīts signāls, ka nepieciešama īpaši dziļa ieelpa, kā rezultātā cilvēks izjūt vēlmi žāvāties.

  • Šķavas

Šķaudīšana ir līdzīga klepošanai. Ja kairinošas vielas nokļūst uz deguna dobuma maigās gļotādas, rodas kairinājums augšējos elpceļos. Organisms uz to reaģējot cenšas pasargāt sevi un atbrīvojas no kairinošām vielām šķaudot. Šķavas var izraisīt tādas kairinošas vielas kā putekļi, putekšņi, pipari, arī auksts gaiss.

  • Žagas

Žagas rodas diafragmas kairinājuma rezultātā. Turklāt, visi ir piedzīvojuši to, ka žagas nav iespējams kontrolēt un pakļaut – cilvēks pats tās apstādināt nevar. Viens no iespējamiem iemesliem žagām ir pārāk strauja ēdiena uzņemšana, vai kādu kairinošu vielu cirkulācija cilvēka asinīs.

  • Pareiza elpošana

Ieskatoties spogulī, mēs bieži redzam, ka elpošanas laikā pleci cilājas uz augšu, leju. Tas nozīmē, ka cilvēks elpo pārāk sekli un elpošanai izmanto tikai plaušu augšējo daļu. Tā rezultātā tiek uzņemts mazāk skābekļa, kas ietekmē vielmaiņu, jo šūnu atjaunošanās un citi procesi savu darbību palēnina. Arī kakla un plecu muskuļi tiek nepareizi noslogoti, izraisot saspringumu un sāpes. Diemžēl lielākā daļa ikdienā neelpo tā, kā daba paredzējusi. Pareizi elpojot pleciem nav jācilājas. Pareiza elpošana nodrošina to, ka ieelpā krūškurvis izplešas, bet izelpā – saraujas. Lielākoties iemesls, kāpēc elpojam nepareizi, ir garas darba stundas sēdošā amatā. Ja jūs ilgstoši sēžat sakumpis – krūškurvis ir saspiests, ribas nespēj izplesties un diafragma neveic tai paredzētās funkcijas.

  • Katram cilvēkam savu koku

Plaušas kopā ar elpvadu un bronhu zariem atgādina otrādi apgrieztu koku, tomēr funkcionē pretēji. Koks no gaisa uzņem ogļskābo gāzi un izdala skābekli, savukārt cilvēka plaušas no ieelpotā gaisa uzņem skābekli, bet izdala ogļskābo gāzi. Tāpēc katram cilvēkam vajag savu koku, lai dabā būtu līdzsvars.

  • Temperatūras regulācija

Lai arī gāzu apmaiņa ir galvenais, tomēr tas nav vienīgais plaušu uzdevums. Plaušas piedalās arī ķermeņa temperatūras regulācijā, jo izelpojot tiek izdalīts ķermeņa siltums. To lieliski var novērot skrienot vai trenējoties, kad ķermenim sakarstot, elpošana paātrinās un sākas ķermeņa dzesēšana. Plaušas veicina arī asinsrites darbību un ir ārkārtīgi svarīgas balss veidošanā.

  • Pneimonija

Pneimonija jeb plaušu karsonis ir ļoti bīstama slimība, jo iekaisuma un gļotu dēļ plaušām ir grūti no ieelpotā gaisa absorbēt skābekli. Tādējādi visa ķermeņa un šūnu darbība tiek palēnināta vai apstādināta.

  • Palielināts plaušu tilpums

Plaušu tilpumu var palielināt arī regulāri sportojot, vai veicot fiziskas aktivitātes ikdienā. Palielinoties plaušu tilpumam uzlabojas skābekļa piegāde katrai organisma šūnai un cilvēks kļūst enerģiskāks. Lielāks plaušu tilpums ar skābekli tiek nodrošināts ātrāk.

  • Viena plauša

Ir iespējams dzīvot arī ar vienu plaušu, tas gan ierobežo fiziskās spējas, tomēr neliedz dzīvot normālu dzīvi. Lielākoties plaušu izoperē vēža dēļ.

Kā uzturēt plaušas labā formā?

Elpojat ar diafragmu. Koncentrējaties, lai elpojot diafragma nolaistos – tādējādi jūs saņemsiet daudz dziļāku ieelpu. Šo metodi izmanto profesionāli dziedātāji, lai uzlabotu iespējas, ko sniedz plaušas.

Piekopjat dziļo elpošanu. Tas jums var palīdzēt palielināt plaušu tilpumu. Kad jūs lēnām ieelpojat, apzināti paplašiniet vēderu, piedomājot par diafragmas nolaišanu. Tālāk paplašiniet ribas, ļaujot ribām atvērties kā spārniem. Visbeidzot ļaujiet krūtīm izvērsties un pacelties.

Skaitiet ieelpas un izelpas. Arī tas ir veids, kā varat palielināt plaušu kapacitāti. Sāciet pamazām, skaitot, cik ilgi laiku aizņem dabiska ieelpa un izlpa.  Ieelpai un izelpai jābūt vienādā garumā. Kad esat atradis vidējo, sev piemērotāko, elpošanas ciklu, lēnām palielinat ieelpu un izelpu ilgumu. Tādā veidā jūs trenēsiet savas plaušas.

Pievēršat uzmanību savai stājai. Plaušu struktūra ir mīksta, tādēļ tās aizņem tik daudz vietas, cik jūs tām atvēlat. Ja jūs izstiepsieties un pastiepsiet rokas uz augšu – vieta plaušām palielināsies un tās varēs brīvāk elpot.

Dzeriet daudz ūdeni. Pietiekams ūdens daudzums plaušām ir tikpat svarīgs kā pārējam ķermenim. Tas uzlabo plaušu vispārējo stāvokli un palīdz tām pildīt elpošanas funkciju.

Smejaties. Smiekli ir lielisks vingrinājums, tie liek strādāt vēdera muskuļiem un palielina plaušu kapacitāti. Turklāt smiekli attīra jūsu plaušas, ļaujot svaigam gaisam nonākt dziļākajos plaušu rajonos.

Dzīvojat kustībā. Regulāra, vidēji intensīva aktivitāte uzlabo plaušu vispārējo stāvokli, turklāt jums būs veselīgāka sirds un labāks garastāvoklis.

Lai pilnīgi apgūtu izpratni par elpošanas virzienu, pievienojies mācībām Rūdīšanās skolā, tuvākās mācības meklē:

Elpošanas biomehānika:

>