Kad ir jāgatavojas ziemas peldei?

Rūdīšanās

21 dienas izaicinājums paradumu maiņai Piesakies bezmaksas izaicinājumam

Nov 13
Lasīšanas laiks: 5 minūtes

Iestājoties vēsākam laikam veselīgā dzīvesveida piekritēji sarosās ekstravagantajām peldēm aukstumā. Roņi – ziemas peldētāji –  sāk organizēt tradicionālās tikšanās, pulcējas vienkopus, lai vismaz reizi nedēļā dotos vēsajā ūdenī. Latvijā ir reģistrēti vismaz 10 ziemas pedētāju klubi. Citi interesenti un iesācēji uz rūdīšanās aktivitātēm gan lielākoties noskatās ar bažām – vai tā nevar saslimt? Varbūt labāk mesties uzreiz aukstā āliņģī, vai tomēr sākt trenēties līdz ar rudens iestāšanos? Bet vai pakāpeniskā pieradināšanās nav sliktāka par straujo, vai otrādāk? Šādi jautājumi ir pilnīgi normāli cilvēkam, kurš nekad to nav darījis. Lai iedrošinātu izmēģināt aukstumpeldes arī praktiski sniegsim dažus padomus no Rūdīšanās skolas vadītāja un trenera Māra Žundas pieredzes.

Ja ir vēlēšanās, tad tā jau ir puse no rezultāta, saka M.Žunda, tikai jāatrod veids, kas vislabāk atbilst katra cilvēka individuālajām iespējām un apstākļiem, lai to realizētu. Citiem vārdiem sakot – ir jāizzina vairāk, jādara prātīgāk un jāsaprot kā tas uzlabos manu dzīves kvalitāti, tādā veidā izkristalizējot savu unikālu pozitīvu pieredzi.

Svarīgs mentālās un fiziskās rūdīšanās līdzsvars

M.Žundas pieredzē abi šie varianti – gan pakāpeniska, gan straujā ziemas peldēšana – ir pierādījušas savu dzīvotspēju. Māris gan nespēj iedomāties kādi faktori varētu rosināt saaukstēšanos pakāpeniskas pieradināšanas laikā, tāpēc grūti atbildēt uz šo jautājumu viennozīmīgi, jo tas jāskatās ļoti niansēti un vairāk jārunā par cilvēka konkrēto fizisko stāvokli un apstākļiem.

Rūdīšanās skolas mācībās tas tiek pētīts kā plašāks jēdziens, kas sevī ietver gan mentālo, gan fizisko rūdīšanos. Kad šīs abas lietas ir līdzsvarā, tad mēs spējam būtiski mazināt riskus, lai saslimtu vai saaukstētos, par ko lielākoties satraucas iesācēji. Svarīgākais, lai pirms aukstajām peldēm mēs paši jūtamies fiziski spēcīgi un mentāli pārliecināti par savām spējām. Saaukstēšanās ir viens no izplatītākajiem riskiem, kas bieži vien iestājas, ja neesam bijuši gatavi šai nodarbei kā, piemēram, tas notiek šobrīd -nevajag pat milzīgu aukstumu, kad elpceļu slimības jau uzliesmo mūsu vidū, jo arējie dzīves apstākļi izmainās par dažiem grādiem. Rezultātā mēs paši sasaistām slimību ar aukstumu, kaut arī tas ir viens no izplatītākajiem mītiem, ko mēs paši esam izveidojuši, asociējot savu negatīvi gūto pieredzi un slimību. Protams, savas likusakarības tur ir, tikai atšķirība ir tāda, ka visbiežāk mēs jau esam slimi, vai mūsos ir kādi iekaisuma vai slimību procesi, kas aukstuma ietekmē aktivizējas, kā rezultātā mēs saslimstam. Tāpēc vienreiz, strauji ieejot āliņģī un nesaslimstot, nebūt nenozīmē, ka pēc kāda laika to atkārtojot tas nenotiks, jo dzīvības procesi mūsos notiek nepārtraukti un apkārtējās vides apstākļi arī mainās katru mirkli. No šāda skatupunkta, vienas reizes mēģinājums ir drošāks, jo uz mirkli mēs spējam saņemties un pārvarēt šoku, bet M.Žunda uzskata, ka patiešām ieinteresēts cilvēks ar to neapstāsies un turpinās aukstuma peldes, tikai viņa gadījumā pirmā latiņa būs uzlikta uzreiz augstākajā līgā.

Pārbaudi imunitāti āliņģī

Tiem, kas grib pārliecināties par savu imunitāti Rūdīšanās skolas vadītājs iesaka ielīst āliņģī un paskatīties, kas notiks, bet vai tā vajadzētu darīt, to gan jāizvēlas un jāsajūt katram pašam. “Mēs dzīvē darām daudzas lietas, ko citi mums nerekomendē, tāpēc katram ir jābūt atbildīgam par savu rīcību, veselību un sekām, ko tas var mums radīt, jo neviens labāk par mums pašiem nepazīst savu ķermeni un tā spējas. Ņemot vērā šos faktorus, es drīzāk ieteiktu pakāpenisku mācību veidu, bet svarīgi ir sajust un ieklausīties savā ķermenī, un mēģināt daudz ātrāk identificēt sajūtas, kad mēs saslimsim vai nē, nevis vienkārši pēc programmas katru dienu iet ūdenī, ignorējot šos ķermeņa signālus,” saka treneris.

Iepazīsti aukstumu un mācies elpot

Savā mācību praksē viņš māca aukstumu iepazīt no cita skata punkta, liekot uzsvaru uz treniņu, kura pamats ir sagatavošanās posms mājās jeb siltumā. Līdzīgi kā olimpiešiem ir treniņnometnes, kur viņi izmanto dažādus vingrojumus, lai sasniegtu labāku rezultātu olimpiādē, tā arī M.Žunda iesaka atrast veidu, kā sevi trenēt ar vairākiem pārbaudes posmiem un pārliecināties, vai mēs patiešām esam gatavi olimpiādei. Lai gala pārbaudījums liktos viegls un pārvarams, neradot mūsu veselībai draudus un papildus riskus, savās mācībās par pamatu viņš izmanto elpošanas un līdzsvara vingrojumus, kas palīdz sakārtot asinsriti organismā un daudzus citus procesus. Tāpēc pirms rūdīšanās ir svarīgi nostiprināt sevi fiziski – sportojot vai arī pievēršoties kādām praksēm, kas izmanto elpošanas vingrojumus kā mācību elementu un tikai tad mesties ūdeņos. Elpošanas mācību virziens mums būtiski noderēs, kad būsim aukstumā, jo elpa ir vienīgais, kas mums palīdz fokusēties un palikt kontrolē ar šoku, kas tiek piedzīvots āliņģī vai aukstajās peldēs, sevišķi, ja uzreiz metamies šajā eksāmenā bez iepriekšējas sagatavošanās.

Gatavojies mājās

M.Žunda iesaka sagatavoties mājās – prātīgi, lēnām un pakāpeniski kārtojot dažādus pārbaudījumus, ļaujot ķermenim adaptēties, lai risks saaukstēties būtu pēc iespējas mazāks un lai jaunā aizraušanās nepārvērstos citos dzīves izaicinājumos. Pakāpeniski pieradināt savu ķermeni kontrastiem ir daudz labāks vieds, nekā vienreizējs mēģinājums, bet vēl labāks veids ir pirms jaunās nodarbes nostiprināt savu ķermeni un pārliecināties, ka fiziski un mentāli tas ir vesels un tad doties uz ieskaitēm.

Citi jautājumi un stereotipi

Ļoti bieži nākas saskarties ar veselu gūzmu vispārpieņemtiem stereotipiem un neskaidrībām, tiklīdz sākam runāt par jau iepriekš pieminēto roņu kustību un rūdīšanos, tāpēc ļausim jums ieskatīties pāris jautājumos, uz kuriem atbild Māris Žunda un ziemas peldētāju kluba “Latvijas ronis” valdes priekšsēdētāja Sarma Kočāne, “Kā labāk dzīvot” – Latvijas Radio raidījumā.

Vai roņi peld tikai ziemā?

S.Kočāne smejas un saka, ka neviens jau roņiem vasarā nav aizliedzis peldēties, bet viņa pati ziemā peld regulāri, vasarā gan tikai tad, kad sanāk. Ziemas peldēšanu viņa uzskata par treniņiem, no kuriem vasarā ir brīvāks laiks, kā jebkurā sezonālā sporta veidā. Bet neesot gan tā, ka roņi vasarā sēž ledusskapjos, viņa smejas.

Kāda ir būtiskākā atšķirība starp roņu kustību un Vima Hofa metodi?

M.Žunda skaidro, ka rezultāts ir ļoti līdzīgs, atšķirās tikai metodika un mērķi. Viņš vairāk pievēršas tam, kā paaugstināt kopējo dzīves kvalitāti un 80% no visas mācību metodoloģijas ir elpošana. Jo elpošana ir līdzeklis, kā mēs varam mazināt stresu vai trenēt nervu sistēmu, un tad aukstums vairs nav bieds. Rūdīšanās skola māca vairākus aspektus – trenējam elpošanu siltumā un aukstums ir kā  rezultāts, lai jebkurš iesācējs vismaz minūti varētu izturēt ledainā ūdenī, kur ir 1 grāds. Vasarās mēs dodamies kalnos, meklējam ezerus, upes 3000 m augstumā un tur arī peldamies. Gribu uzsvērt, ka elpošana ir ļoti svarīgs process, lai norisinātos bioķīmiskie procesi. Mīts ar ko cīnās norūdīšanās – ka tas ir tikai aukstums, bet tā nav. Tā ir spēja adaptēties arējās vides radītajos apstākļos un justies veselam tajos, reaģēt pozitīvi un nesaslimt.

Cik ilgi jāuzturas aukstā ūdenī?

Galvenais ir ieklausīties savā organismā, saka S.Kočāne. Ieejot ūdenī iesācējam nav tur jāatrodas 5-10 minūtes, tiklīdz jūt diskomfortu – jāiet krastā. Ziemā pirmās pazīmes, kad jāiet sasildīties ir tās, ka sāk salt plaukstas un pēdas, jo organisms koncentrē siltumu uz krūšukurvi, lai sirds turpinātu savu ierasto darbību. Roņi ir ļoti dažādi, ir tādi, kuru ziemas peldēšanas stāžs ir 30 gadi, ir cilvēki, kuriem ir 80 gadi un viņi jūtas ļoti labi – peldās aukstā ūdenī, skrien, slēpo un brauc ar velosipēdiem. Roņu sezona sākas oktobra sākumā, ja cilvēki vēlas uzsākt dalību roņu kustībā, mēs iesakam peldēt jau vasarā un rudenī vienkārši nepārtraukt.

Vai cilvēks norūdās arī guļot pie atvērta loga?

Jā, protams. Arī mazi bērni rūdās raujot nost sev segu, ko vecāki pēc tam rūpīgi uzliek atpakaļ. Tomēr pieaugušajam, guļot pie atvērta loga, jāievēro, lai sega būtu pietiekoši silta – lai nakts vidū, temperatūrai pazeminoties, organisms pats sevi neuzmodina.

Kas jāievēro peldoties ziemā?

  • To nevajadzētu darīt vienam – drošības apsvērumu dēļ.
  • Jāpārbauda savs veselības stāvoklis, lai droši var ļauties izaicinājumam.
  • Nekādā gadījumā nedrīkst lietot alkoholu pirms vai pēc iešanas peldēt, pat ne mazos daudzumos. Tas, ka alkohols sasilda ir mīts. Patiesībā alkohols organismu atdzesē. Un nomāc iespēju ieklausīties sevī, jo paškontrole samazinās.
  • Svarīgākais, lai pirms aukstajām peldēm mēs paši jūtamies fiziski spēcīgi un mentāli pārliecināti par savām spējām.
  • Būtu labi lietot cepuri. Uz galvas nav tauku slāņa, to būtu jāsargā.
  • Nobeigumā jāpiebilst, ka ir jābūt gatavam labām sajūtām, jo pēc peldes, kad organisms atgūstas un atjaunojas asinsrite – iestājas eiforijas sajūta.
Uzzināt vairāk

Tavs ķermenis spēj vairāk nekā domā Tavs prāts

Apmācību laikā Tev būs iespēja iegūt gan praktiskas, gan teorētiskas zināšanas par visiem trim galvenajiem Vima Hofa metodes elementiem: elpošanu, prāta treniņu/meditāciju un aukstumu.

Follow

About the Author

Rūdīšanās skola ir veids, kā mēs varam dalīties savā pieredzē un zināšanās ar ikvienu, kas vēlas kļūt par sevis labāku versiju — būt enerģiskāks, pārliecinātāks, stiprāks, veselīgāks, mērķtiecīgāks un produktīvāks. Rūdīšanās skolā mēs apvienojam vairākas mūsu izmēģinātas, pārbaudītas, apgūtas un pierādītas metodes un zināšanas, lai palīdzētu Tev sasniegt savus mērķus.

>