Rūdīšanās skolaRūdīšanāsKo mēs esam nepareizi sapratuši par rūdīšanos? Kas ir rūdīšanās?
Ko mēs esam nepareizi sapratuši par rūdīšanos? Kas ir rūdīšanās?

Kas ir rūdīšanās?

 

Pienākot rudenim, mēs sākam interesēties par to, kā stiprināt imunitāti, izturēt pirmos vējus un saglabāt pozitīvu skatu uz lietām, kad visi apkārt runā par rudens depresiju. Viena no lieliskākajām iespējām, kā stiprināt sevi fiziski un garīgi, ir norūdīšanās. Tomēr, jāsaka godīgi, arī rūdīšanos vajā daudz un dažādi stereotipi. Lielākoties iedoma, ka rūdīšanās aprobežojas ar sēdēšanu ledus vannā, kad sakostiem zobiem skaitam sekundes. Vai tā tiešām ir? Centīsimies paskaidrot.

Rūdīšanās ir spēja pielāgoties jebkurām ārējām un iekšējām izmaiņām un reaģēt uz tām adekvāti, pat pozitīvi. Tā nav tikai spēja aprast ar aukstumu, jo arī karstums mūsu organismam nozīmē treniņu. Arī skriešana ir viens no rūdīšanās veidiem, jo tās laikā mēs radām slodzi muskuļiem un rodas skābekļa iztrūkums. Tā ir labi trenēta spēja adaptēties, būt veselam un spēcīgam jebkurā dzīves situācijā. Galvenais – neļaut šīm izmaiņām sevi ietekmēt negatīvi un slimīgi, ir jāapzinās, ka rūdīšanās notiek ne tikai mūsu fiziskajā ķermenī, bet arī mūsu domās. Jautājums ir – vai mēs esam ar mieru pārkāpt vispārpieņemtas stereotipiskas robežas? Varbūt mums sākumā pietiks, ja vienkārši paplašināsim savu redzesloku un ļausimies.

Rūdīšanās skolas mācību laikā gūtā pieredze liecina, ka fizioloģiskās adaptācijas spējas ir tikai viens skatu punkts, ko mēs iegūstam no šī mācību virziena. Ļoti svarīgs ir tieši mentālais aspekts, kur iziešana no komforta zonas atstāj pozitīvu iespaidu uz visu turpmāko dzīvi. Mentāli mēs kļūstam pārliecinātāki un drošāki visā, ko mēs darām. Rūdīšanās ir dabisks veids, kā mentāli trenēt sevi un kļūt psiholoģiski rūdītam, kas palīdz pilsētvides cilvēkiem dažādās dzīves situācijās pārvarēt ikdienas stresa kairinātājus un justies komfortablāk šajos apstākļos.

 

Rūdīšanās nav tikai aukstums

 

Viens no populārākajiem mītiem ir – rūdīšanās ir tikai un vienīgi aukstums. Tas ir iemesls kāpēc daudzi cilvēki izvēlas par to nedomāt un tieši vai netieši baidās no tā. Gribu uzsvērt, ka rūdīšanās nav tikai aukstums, vai iešana ziemā āliņģī, jo tā ir tikai neliela daļa no plašās tēmas, kurā ir daudz un dažādas metodes un tehnikas bez aukstuma iedarbības, kur cilvēks var trenēt asinsrites un nervu sistēmu, lai spētu sadzīvot ar aukstumu un ieiet aukstā ūdenī jebkuros laika apstākļos. Jāatceras, ka termoregulācijas fizioloģiskos procesus ķermenī nevar nodalīt, tie ir jātrenē mijiedarbojoties ar kontrastiem, jo tas ir pats efektīvākais veids kā sasniegt vienu no mērķiem – aukstumizturību.

Vienkāršojot – rūdīšanās ir spēja justies komfortā dažādos apstākļos – aukstumā, karstumā, mitrumā, sausumā, kā arī pielāgoties krasām temperatūras un apkārtējās vides un vides apstākļu maiņām.

 

Rūdīšanās ir sistemātisks darbs un treniņš

 

Jau 1984.gada Populārajā medicīnas enciklopēdijā rakstīts, ka rūdīšanās ir fizioterapijas procedūru sistēma, kas palielina organisma izturību un pretestību pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību. Grāmatā minēts, ka norūdīšanās procedūras būtu jāsāk jau no mazotnes un jāturpina visa mūža garumā. Norūdoties sistemātiski, gan ķermenis, gan pats cilvēks, to pieņem kā ierastu dzīves sastāvdaļu, notiek viegla integrēšanās ikdienā.

Norūdīšanās procesam patiešām ir sevišķa nozīme organisma adaptācijas un termoregulācijas funkciju nostiprināšanā. Tā pamatā ir pakāpenisks un sistemātisks nervu un asinsrites sistēmu treniņš. Tas ir process, kurā izmanto dažādus fizikālos faktorus – kairina ādas un gļotādas receptorus, rada ierosu, kas pa nerviem un nervu ceļiem nonāk galvas smadzeņu garozā, no kurienes ķermenim tiek sūtīti impulsi, kas pastiprina vai pavājina dažādu orgānu funkcijas. Tā organisms trenē spēju pielāgoties mainīgiem ārējās vides apstākļiem un aktivizē aizsargreakcijas. Praktiski vislielākā nozīme ir organisma norūdīšanai pret aukstumu, mitrumu, ka arī krasām temperatūras maiņām.

 

Ko mēs esam sev nodarījuši un ko liekam sev domāt?

 

  • Mēs uzskatām, ka 20-24 grādi telpās ir norma;
  • Mūsu mājas tiek padarītas aizvien siltākas – sienas, apsildāmās grīdas, gudrās mājas;
  • Mēs vairs nestaigājam basām kājām;
  • Esam aizmirsuši par pirts kultūru, tā nav iesakņojusies mūsu ģimenēs;
  • Esam pārliecināti, ka aukstums nav domāts visiem un pat, ja dzīvojam pie jūras, nepeldamies pat vasarā;
  • Mūs biedē atvērts logs vai kondicionieris;
  • Mēs piekopjam “tuntulēšanās kultūru”;
  • Tā visa rezultātā aukstumā mēs vienkārši jūtamies slikti, bet tas ir tikai sabiedrības nolikts standarts, ko mēs varam mainīt.

 

Kāpēc rūdīties?

 

Rūdīšanās vai norūdīšanās mērķis ir palielināt organisma pretestību un izturību pret nelabvēlīgu ārējās vides faktoru iedarbību. Tas tiek sasniegts, jo ķermenis mācās adaptēties dažādiem apstākļiem, jeb iemācās iet ārpus komforta apstākļiem un to darot justies komfortabli. Attiecīgi, lai notiktu rūdīšanās cilvēkam ir jāpakļauj sevi dažādiem ārējiem faktoriem. Mūsu ikdienā viegli sastopamie ir gaiss, ūdens, saule, mitruma izmaiņas gaisā, karstums, aukstums kā arī fiziskie vingrinājumi. Rūdīšanās mācību virzienam ir sevišķa liela nozīme organisma adaptācijas spēju attīstīšanā, it sevišķi termoregulācijas funkciju pastiprināšanā. Tā ir cilvēka fizioloģisko sistēmu mērķtiecīga trenēšana, kuras pamatā pakāpeniski un sistemātiski tiek trenētas nervu, asinsrites, elpošanas un citas sistēmas. Šo darbību rezultātā cilvēks ir izturīgāks pret infekcijas slimībām, skābekļa nepietiekamību un viņam ilgāk saglabājas augstas darbaspējas. Fizioloģiskajā līmenī, kairinātāju ietekmē pastiprinās vai pavājinās dažādu orgānu funkcijas un cilvēks labāk piemēroties mainīgiem ārējās vides apstākļiem un aktivē aizsargreakcijas funkcijas.

  • Tas palīdzēs palielināt organisma noturību pret ārējās vides faktoru ietekmi;
  • Norūdīšanās palielinās organisma adaptācijas spējas (treniņa spējas);
  • Ķermenis būs trenēts kairinātāju ietekmē pastiprināt vai pavājināt atsevišķu orgānu funkcijas;
  • Jūs spēsiet ātrāk un vieglāk pielāgoties mainīgiem ārējās vides apstākļiem, turklāt aktivēsiet savu aizsargreakciju un imūnsistēmu;
  • Kļūsiet izturīgāks pret infekciju slimībām, skābekļa nepietiekamību un ilgāk saglabāsiet darba spējas.

 

Kā norūdīties?

 

Vienkāršākie un efektīvākie rūdīšanās līdzekļi ir dabas faktori – gaiss, ūdens, saules radiācija, kā arī fiziskie vingrinājumi. Te jāmin, ka norūdīšanās iekļauj fizisko vingrinājumu kompleksu, kas jāveic sistemātiski. Šos vingrinājumus ieteicams apvienot ar gaisa peldēm un saules terapiju.

Kas ir svarīgi – pirms norūdīšanās procedūrām nepieciešams konsultēties ar ārstu, jo norūdīšanās režīmu nosaka ņemot vērā veselības stāvokli, vecumu un individuālās Lai rūdīšanās noritētu veiksmīgi, ir jāsaprot, ka tas ir pakāpenisks un sistemātisks darbs, kura laikā jūs trenējat savu nervu, asinsrites un citas sistēmas ar dažādām treniņu metodēm un tehnikām. Jūs varat sevi uztrenēt līdz ļoti augstam līmenim, bet tiklīdz treniņus beigsiet – jūsu izturība lēnām

Ja esat pilnīgs iesācējs, sākumā varat ļauties gaisa peldēm, norīvēties ar sausu frotē vai lina dvieli un tad palēnām pievērsties kontrasta procedūrām, piemēram – kontrasta dušai. Galvenais ir visu procesu uzsākt lēnām, sistemātiski, nezaudējot prieku. Nav nepieciešams pašam sevi iebiedēt ar pārsteidzīgiem lēmumiem. Ļaujat ķermenim pierast, ieklausāties sevī un zināsiet, kad būsiet gatavs kam vairāk.

Vislabākā rūdīšanās pieredze veidojas, kad mēs izprotam, kas ir rūdīšanās un integrējam šos mācību virzienus savā ikdienas dzīvē. Patiesībā, mums ir visas iespējas lēni un pakāpeniski sākt sevi izaicināt šajos virzienos un to darīt mājas un ģimenes apstākļos bez speciālista piesaistes.

 

Iesācējiem noderīgi:

 

  • Lai norūdīšanās sniegtu rezultātus, pie tās jāstrādā sistemātiski. Piemēram, ja jūs uzsākat rūdīšanās procesu vasarā, turpinat gan rudenī, gan ziemā – visu gadu;
  • Iesācējam vispiemērotākās un vienkāršākās norūdīšanās metodes ir – norīvēšanās ar mitru dvieli, ietīšanās mitrā peldpalagā, kontrastduša, peldēšanās, staigāšana basām kājām;
  • Ja jūtat, ka esat gatavs kam vairāk – varat sākt domāt par ziemas aukstumprocedūrām, sākot no ierīvēšanās ar sniegu un ziemas peldēšanu;
  • Svarīgi atcerēties, ka norūdīšanās procedūru intensitāte un ilgums ir jāpalielina ļoti pakāpeniski;
  • Gadījumā, ja jūtaties nevesels, noguris vai jums vienkārši ir slikta pašsajūta – norūdoties ievērojat piesardzību;
  • Ja iespējas ļauj, iesakām maksimāli izmantot norūdīšanās iespējas brīvā dabā.

 

Kāds ir profesionāls siltummīlis?

 

  • Viņam ir bail no aukstuma, tāpēc viņš piekopj ārkārtīgi saudzīgu dzīves režīmu;
  • Viņa rokas un kājas salst neatkarīgi no tā vai ir ziema vai vasara – tā ir asinsrite, kas viņam liek tā justies;
  • Viņš slimo pie vismazākajām vides faktoru izmaiņām – tā ir nervu sistēma, kas neiztur pārmaiņas;
  • Viņam vairs nepatīk pirtis un saunas, tāpat kā aukstums;
  • Viņš automātiski uzskata, ka aukstums nozīmē slimību, ir pesimistiski noskaņots;
  • Uzskata, ka var saslimt arī pavadot laiku karstā temperatūrā, tāpat kā ceļojumos siltās un mitrās zemēs;
  • Paļaujas uz citu sniegto pieredzi un ieteikumiem, par to īpaši nedomājot;
  • Viņš nav pārliecināts par sevi;
  • Tuntulējas pats un uzmana, lai visi citi ir kārtīgi saģērbušies.

 

Kāds ir norūdīts cilvēks?

 

Norūdīts cilvēks ir izturīgāks pret infekcijām un skābekļa nepietiekamību, turklāt šim cilvēkam palielinās un ilgāk saglabājas darba spējas.

Viņš iegūst spēju justies komfortabli dažādos apstākļos un dažādās slodzēs – aukstumā, karstumā, mitrumā, sausumā, krasās temperatūras maiņās. Tāpat norūdīts cilvēks labi panes apkārtējās vides un vides apstākļu maiņas.

Ja runājam par rūdīta cilvēka mentālajām īpašībām, jāsaka, ka norūdoties fiziski, cilvēks rūdās arī garīgi. Cilvēkam ceļas pašapziņa, jo viņš redz ko spēj, cik daudz var izturēt. Pazūd nogurums, samazinās slimošana, uzlabojas ādas stāvoklis – tātad arī izskats. Palielinās darba spējas. Turklāt cilvēks rod gandarījumu, jo apzināti dara kaut ko savā labā, rūpējas un nav aizmirsis sevi ikdienas skrējienā – mūsdienās, tas patiešām nav mazsvarīgi.

Rūdīšanās patiešām stiprina ne tikai miesu, bet arī garu!

Lai pilnīgi apgūtu izpratni par rūdīšanās virzienu, pievienojies mācībām Rūdīšanās skolā, tuvākās mācības meklē:

Elpošanas biomehānika:

Pirts mācību programma:

>